Pirmā diena: Braslava – meža masīvs Rackij Bor – Černiški (vieta Okmenica) – Keziki (kalns Majak) – Maskoviči (pilskalns Maskoviči) – agropilsētiņa Slobodka
Otrā diena: Druja – Kadaronci – Podjavi – Petkuni – Ikaznj – Braslava
Maršruta garums: 107 km
Baltkrievijas Valsts vides aizsardzības iestāde Nacionālais parks „Braslavskije ozera” atrodas Baltkrievijas ziemeļrietumos, platība ap 70 000 ha, izveidots 1995. gada augustā. Tā daudzveidīgais reljefs ir veidojies ledāju kušanas rezultātā pirms aptuveni 10–12 tūkstošiem gadu. Parka lielākais lepnums – ezeri, lielākie: Drivjati – 36,1 km², Snudi – 22 km², Boginskoje – 13,2 km².
![]() |
Uzmanību! Līdzi jābūt pasēm!
Braslava atrodas Baltkrievijas ziemeļrietumos skaistu ezeru ielokā. Izveidota 1065. gadā un gandrīz vienmēr bijusi nozīmīgs reģionāls centrs.
Drivjati - Braslavas novada lielākais ezers un piektais lielākais Baltkrievijā. Platība – 36,1 m², maksimālais dziļums – 12 metri, ir sešas saliņas 0,92 m² platībā.
Pareizticīgo baznīca (1897) – pseidokrievu stila arhitektūras piemineklis. Grezns interjers, to rotā vairāk nekā 100 ikonas, starp kurām XVII-XVIII gadsimta darbi.
Bijušās baznīcas skolas ēka (1897). Šobrīd te atrodas pareizticīgo Svētdienas skola.
Vissvētās Dievmātes piedzimšanas baznīca (1897) – neogotiskā stila arhitektūras piemineklis.
Pilskalns – vēstures un arheoloģijas piemineklis. Vairums šejienes atradumu skatāmi Braslavas Vēstures un novadpētniecības muzeja ekspozīcijā. No pilskalna var vērot vienstāvīgo koka pilsētas apbūvi, kurā īpaši izceļas bijušā apriņķa dziedinātava (1906), kuras vēsture cieši saistīta ar daktera Stanislava Narbutas (1853–1926) vārdu.
Vēstures un novadpētniecības muzeja ekspozīcijā skatāmas liecības par svarīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem reģionā.
Tradicionālās kultūras muzejs atrodas bijušajās XX gadsimta vējdzirnavās. Muzeja ekspozīcijā skatāmi Braslavai raksturīgāko tautas daiļamata meistaru darbu paraugi: pinumi no klūgām, salmiem un citiem dabas materiāliem, aušanas un podniecības meistardarbi.
Bijušās apdzīvotās vietas apbūve Braslavas apriņķī kalpojušajiem (1924–1926). Kompleksa projekta autors – slavens arhitekts, Viļņas universitātes profesors Juliušs Kloss.
Pilsētas skvērs ar pieminekli 1. Baltijas frontes dalībnieku un partizānu brāļu kapos (kas gājuši bojā, atbrīvojot Braslavu un tās apkārtni 1944. gada jūlijā).
Bērnu mūzikas skola. Ēka uzbūvēta 1937. gadā. Sākotnēji tajā atradās kokapstrādes darbnīcas, bet padomju laikos – partijas izpildkomiteja.
Voljēri ar savvaļas dzīvniekiem atrodas meža masīvā Rackij bor. Tur mīt šim apvidum raksturīgie dzīvnieki: stirnas, brieži, vilki, lapsas, mežacūkas, brūnais lācis. Tā teritorijā atrodas neliels dabas muzejs.
Okmenica. Līdzās upei atrodas ārstnieciskais avots. Okmenicas apkārtnē atrodas četri ievērojami dižakmeņi, kas ir dabas pieminekļi.
Kalns Majak – visaugstākais Kezikovsku kalnu paugurs (44,7 metri virs jūras līmeņa). Virsotnē – panorāmas apskates laukumiņš. обзорная площадка.
Maskoviči – dzelzs laikmeta un Polockas kņazistes laika augsts pakalns–senpilsēta. XI-XIII gadsimta arheoloģijas un vēstures piemineklis.
Dabas piemineklis – ledus laikmeta ieplaka Velna bedre – 20 metrus dziļa bļodveidīga ezerdobe.
Slobodskas kalnu grēda (Mīlestības kalns) atrodas starp diviem ezeriem – Nedrovo un Poteh. No augstākiem grēdas punktiem paveras brīnišķīgi skati.
Slobodka pirmoreiz dokumentos minēta 1618. gadā kā viens no slavenās Sapegu dzimtas īpašumiem. Tā sauca vienkāršas apdzīvotas vietas, kurās mita no dzimtbūšanas brīvie cilvēki.
Slobodkas rota –Dievišķās ieceres baznīca no baltakmens (1901-1903). Dievnama arhitektūrā saskaņojas romāņu un gotiskā stila elementi.
Druja. Rakstiskos avotos tā pirmoreiz minēta 1386. gadā. Pilsētas uzplaukums bijis XVII–XVIII gadsimtā, kad tā bijusi Sapegu dzimtas īpašumā.
Borisovas akmens. Viens no retākajiem epigrāfikas paraugiem (XII gs.).
Svētās Trīsvienības baznīca (1643–1646) atrodas Rietumdvinas augstajos krastos. Dievnama interjers veidots XVIII gadsimta beigās vēlīnā baroka un rokoko stilā. Blakus baznīcai atrodas divstāvīga klostera ēka.
Prieka vēsts pasludināšanas baznīca – XVIII gadsimta beigu–XIX gadsimta sākuma arhitektūras piemineklis. Baznīca ir ļoti pieticīgi rotāta. Līdzās tai atrodas P. Suhozaneta kapavieta (turku karu, 1812. gada kara un karagājiena pret Napoleonu dalībnieks).
Svētā Georgija baznīca (tās zvanutornis ir ar smailu nobeigumu). Baznīciņa uzbūvēta XIX gadsimtā.
Ikaznj tiek minēts 1504. gadā kā viens no Sapegu īpašumiem. Sādžai blakus atrodas skaisti ezeri: Obsterno, Ukļa un Ikaznj.
Dievišķās miesas baznīca (1912). Celtnes akcents ir divi augsti un diezgan masīvi torņi. Kopumā baznīcai ir neogotikas stila arhitektūras iezīmes.
Svētā Nikolaja baznīca (1905). Pseidokrievu stila arhitektūras piemineklis.
Naktsmītnes
|
Nosaukums |
Vietu skaits |
Kontaktinformācija |
Papildus pakalpojumi |
|
Tūristu bāze „Braslavskije ozera” |
170, |
Ribhoznaja 15, Braslava |
Sporta zāle, laivu un aprīkojuma noma, pirts, kafejnīca, bibliotēka apsargājama autostāvvieta, sporta laukumi, aprīkota pludmale |
|
Atpūtas bāzes „Drivjai” viesnīca |
50 |
+375 2153 29261
|
Biljarda zāle, apsargājama autostāvvieta, bērnu rotaļu laukums, pludmale. |
|
Komunālā viesnīca |
68 |
Sovetskaja 121, Braslava
|
Diennakts veikals |
|
Viensnīca |
14 |
Gagarina 8, Braslava |
Ekspozīcija par iebraucamiem ……. un dzertuvēm Braslavas novadā |
|
Atpūtas bāze „Slobodka” |
|
Slobodka, Braslavas raj. |
Ēdināšana Tel. |
|
Tūrisma komplekss „Zolovo” |
|
Zolovo, Braslavas raj. |
|
|
Tūrisma komplekss „Drivjati” |
|
Drivjati, Braslavas raj. |
|
Ēdināšana
|
Nosaukums |
Kontaktinformācija |
|
Restorāns „Ozernij” un ēdnīca |
Sovetskaja 115, Braslava |
|
Kafejnīca „Suzorje” |
Leninskaja, Braslava |
|
Kajenīca „Vitalič” |
Sadovaja 6, Braslava |
|
Kafejnīca „Volna” |
Tūrisma un atveseļosānaš komplekss „Braslavskije ozera” |
|
Kafetērijs universālveikala telpās |
Sovetskaja 18, Braslava |
|
Kafejnīca „Kavarnja” |
+375 2153 21161 |
Citi pakalpojumi
|
Nosaukums |
Kontaktinformācija |
|
Videoseansi uz lielā ekrāna |
Sovetskaja 102, Braslava |
|
Vēstures un novadpētniecības muzejs |
Engelsa 39, Braslava |
|
Tradicionālās kultūras muzejs |
Gagarina 8, Braslava |
|
Nacionālā parka „Braslavskije ozera” administrācija |
+375 2153 (29261) 29486 |





